Palestīna

Hērodions (, ) ir konusveida pakalns Rietumkrastā, 12 kilometrus uz dienvidiem no Jeruzalemes un 5 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Betlēmes. Pakalnā, kas ir augstākais paugurs apkaimē, no 23. līdz 15. gadam p.m.ē. tika uzcelta nocietināta pils, kas tiek uzskatīta par Hēroda Lielā kapa vietu. No 20. gadsimta vidus šeit tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. 2007. gadā šeit tika atklātas kapenes, kuras varētu uzskatīt par Hēroda kapu.

Palestīnas nacionālā administrācija (, As-Sulṭah Al-Filasṭīniyyah) ir autonoma administratīvi teritoriāla vienība, de facto Izraēlas valsts protektorāts ar pašpasludinātu centru Austrumjeruzalemē. Sadalīta divās teritoriālās vienībās: Gazas sektorā un Rietumkrastā. Tiesības uz pašpārvaldi daļā no Izraēlas okupētās teritorijas palestīnieši izcīnīja 1993. gada septembrī sarunās Oslo. Formāli pašpārvalde iecerēta kā pagaidu pašvaldība uz 5 gadu ilgu posmu, kura laikā jānoregulē attiecības ar Izraēl…

Patriarhu ala (, ) ir alu komplekss Hebronas vecpilsētā, Rietumkrasta teritorijā. Tradīcija vēsta, ka alās ir apglabāti Vecās Derības pravieši Ābrams, Īzāks un Jēkabs, kā arī viņu sievas Sāra, Rebeka un Lia. Pēc ebreju tradīcijas alās ir apblabāti arī Ādams un Ieva. Alu komplekss jūdaismā ir otrā svarīgākā svētvieta pēc Tempļa kalna, tomēr tā ir svētvieta arī kristietībā un islāmā. Hērods Lielais 1. gs p. m. ē. uz alām uzbūvēja celtni. Bizantijas valdīšanas laikā šeit tika ierīkota bazilika. Pēc…