Sanmarīno

0758

Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija. Sanmarīno ir anklāvs. Tā atrodas starp diviem Itālijas reģioniem — starp Emīliju-Romanju un Marki. Netālu no valsts atrodas Itālijas pilsēta Rimini, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Sanmarīno ir vecākā joprojām eksistējošā republika pasaulē. Tradicionāli uzskata, ka tā dibināta 301. gada 3. septembrī.

Platības ziņā Sanmarīno ir trešā mazākā valsts Eiropā. Administratīvi sīkāk Sanmarīno dalās deviņās pašvaldībās. Valsts ienesīgākā saimniecības nozare ir tūrisms.

Etimoloģija

Saskaņā ar leģendu 301. gadā kristietis Marino, kurš bēdzis no imperatora Diokletiāna vajāšanām, nodibināja no imperatora un pāvesta neatkarīgu reliģisku kopienu. Vēlāk no tās izveidojās republika, kas nosaukta viņa dzīves laikā kanonizētā dibinātāja vārdā, Sanmarīno (San Marino) — "Svētais Martins".

Vēsture

Saskaņā ar leģendu, svētais Marins atstāja Rabas salu Horvātijā un kopā ar savu draugu Leo devās uz Rimini kā brīvmūrnieki. Kristīgās pārliecības dēļ viņš tika smagi vajāts un bēga netālu no Titāno kalna, kur uzcēla nelielu baznīcu un nodibināja moderno Sanmarīno pilsētu un valsti. Pilsētas un valsts oficiālais dibināšanas datums ir 301. gada 3. septembris.

Līdz 5. gadsimta vidum izveidojās neliela kopiena, kurai, pateicoties vietas nepieejamībai un tās nabadzībai, izdevās saglabāt mūsdienu Sanmarīno Republikas teritorijas neatkarību. 1631. gadā pāvests atzina Sanmarīno neatkarību.

Itālijas apvienošanās sākumposmā 19. gadsimtā Sanmarīno kalpoja kā galamērķis bēgļiem, kas tika izraidīti viņu centienos apvienot Itāliju. Tādējādi Džuzepe Garibaldi pieņēma Sanmarīno vēlmi nebūt daļai no vienotās Itālijas. Arī Napoleons Bonaparts atteicās uzņemt Sanmarīno un uz jautājumu, kāpēc viņš neieņēma Sanmarīno, atbildēja: "Kāpēc?" Jo tas ir republikas paraugs.

Pirmā pasaules kara laikā, kad Itālija pieteica karu Austroungārijai, Sanmarīno arī to izdarīja 1915. gada 3. jūnijā.

Otrā pasaules kara laikā Sanmarīno pieteica karu Lielbritānijai. Vēlāk, kad Itālija aplenca Sanmarīno, Sanmarīno pasludināja neitralitāti, bet 1944. gada 21. septembrī Sanmarīno pieteica karu Vācijai.

Līdz 1968. gadam, kad Nauru pasludināja neatkarību, Sanmarīno bija mazākā republika pasaulē.

Sanmarīno ir Eiropas Padomes dalībvalsts, bet nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Administratīvais iedalījums

Sanmarīno administratīvo iedalījumu veido 9 pilis :

Akvaviva;
Borgo Madžore;
Domanjāno;
Featāno;
Fjorentīno;
Kjezanuova;
Montedžardīno;
Sanmarīno;
Serravelle.

Lielākā pilsēta Sanmarīno ir Doganas pilsēta, kas nav atsevišķa pašvaldība, bet pieder Serravalle pašvaldībai. Katrai pašvaldībai ir galvaspilsēta, ko vietējie sauc par "kapoluogo" (capoluogo).

Iedzīvotāji

Valsts iedzīvotāju skaits ir 34 159 cilvēki (2022. gada jūnijs).

Vairāk nekā 16% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, 67% — no 15 līdz 64 gadiem. Republikas iedzīvotāju vidējais vecums ir 39,6 gadi. Iedzīvotāju skaita pieaugums 2003.gadā bija gandrīz par 1,4%, dzimstība — 10,49 uz 1000 cilvēkiem, mirstība — 7,86 uz 1000 cilvēkiem, zīdaiņu mirstība — 5,97 uz 1000 jaundzimušajiem. Vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 81,43 gadi.

Sanmarīno vienīgā oficiālā valoda ir itāļu valoda, bet vietējā valoda ir arī romanjolu valoda. Daudziem iedzīvotājiem angļu valoda ir kā otrā valoda un franču valoda ir kā trešā.

93% iedzīvotāju pieder Romas Katoļu baznīcai.

Apdzīvotās vietas

Sanmarīno ir vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas. Lielākā apdzīvotā vieta ir Serravalle (10 773 iedzīvotāji). Visās pārējās apdzīvotās vietās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 cilvēku.

Valsts galvaspilsēta Sanmarīno atrodas Titano kalna rietumu nogāzē tieši zem tās virsotnes, galvaspilsētā dzīvo 4037 iedzīvotāji. Pilsētā atrodas valdības ēkas, arhitektūras pieminekļi un muzeji. Uzņēmējdarbība galvenokārt tiek veikta Borgo Madžorē, kas atrodas 185 m zem galvaspilsētas.

Armija

Sanmarīno ir vieni no mazākajiem bruņotiem spēkiem pasaulē. Valsts aizsardzība pret ārējiem agresoriem ir Itālijas armijas atbildība. Sanmarīno militārpersonām ir uzdots veikt ceremoniālos pienākumus, patrulēt uz robežas, apsargāt valdības iekārtas un palīdzēt policijai izmeklēt lielus noziegumus.

Kultūra

Sanmarīno vēsturiskais centrs un Titano kalns kopš 2008. gada jūlija ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kopš 1985. gada Sanmarīno darbojas Universitāte.

Kopš 1983. gada Sanmarīno ir atvērta Starptautiskā Sanmarīno Zinātņu akadēmija — starptautiska zinātnes un izglītības organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Slovākijas pilsētā Komārno. Akadēmijas darba valodas ir itāļu, vācu, angļu, franču un esperanto.

Sanmarīno nav Boloņas procesa dalībniece.