Ciudad Autónoma de Buenos Aires

Buenosairesa ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes. Argentīnas galvaspilsēta un lielākais rūpniecības, kultūras un izglītības centrs. Liela ostas pilsēta.

Pilsētas iedzīvotāji tiek saukti par porteños (ostinieki). Iedzīvotāju lielākā daļa ir spāņu un itāļu izcelsmes.

Buenosairesā 19. gadsimta beigās radās tango. Buenosairesā atrodas operteātris Teatro Colón — viens no izcilākajiem pasaulē. Ievērojamākais Buenosairesas rajons (barrio) ir La Boca ar daudzām tavernām, tango klubiem un slavenākā Argentīnas futbola kluba Boca Juniors stadionu.

Vēsture

Pilsētu 1516. gadā nodibināja spāņu konkistadors Pedro de Mendosa zelta meklēšanas ekspedīcijā un nosauca to par Santa María del Buen Ayre. Tomēr vietējie iedzīvotājie uzbruka apmetnei un 1541. gadā tā tika pamesta. 1580. gadā apmetni atjaunoja konkistadors Huans de Garajs (Juan de Garay), ceļodams no Asunsjonas.

Jau kopš dibināšanas Buenosairesas labklājība saistījās ar ostu. 16. un 17. gadsimtos spāņu administrācija noteica, ka visa tirdzniecība ar Eiropu veicama caur Limu, tāpēc lielā mērā Buenosairesas labklājības pamatā bija kontrabanda. Ekonomiskie ierobežojumi arī noteica pilsētas iedzīvotāju naidīgumu pret Spānijas varas iestādēm.

Spānijas karalis Karloss III 18. gadsimta beigās atcēla tirdzniecības ierobežojumus, bet bija jau par vēlu. 1810. gada 25. maijā Buenosairesā tika gāzta Spānijas vicekaraļa vara un nodibināta Laplatas provinces valdība. 1816. gadā Argentīna pasludināja neatkarību.

No 19. gadsimta beigām Buenosairesa strauji attīstījās un kļuva par pilsētu, kuras stils līdzinās Eiropas lielpilsētām. 20. gadsimtā šeit tika uzbūvēts pirmais metro Latīņamerikā. Pasaules karu dēļ uz Buenosairesu devās gan daudzi Eiropas vadošie intelektuāļi, gan vienkārši kara bēgļi, kā arī vairāki meklēti kara noziedznieki.

1945. gada 17. oktobrī ar milzīgu demonstrāciju Plaza de Mayo sākās peronisma kustība Argentīnā.

1955. gadā Atbrīvošanās revolūcijas laikā Argentīnas flotes lidmašīnas bombardēja demonstrāciju Plaza de Mayo, nogalinot daudzus Perona pretiniekus.

20. gadsimta 70. gados pilsētā notika sadursmes starp kreisajiem un labējiem grupējumiem, līdz 1976. gadā varu sagrāba bruņotie spēki. 1976.—1983. gados notika Netīrais karš.

1992. gada 17. martā Buenosairesā teroraktā tika uzspridzināta Izraēlas vēstniecība un nogalināti 29 cilvēki, bet 1994. gada 18. jūlijā tika uzspridzināta ebreju organizāciju māja, nogalinot 85 cilvēkus.

2001. gada decembrī Buenosairesā notika nemieri, kuri noveda pie prezidenta gāšanas.

Cilvēki

Buenosairesā dzimuši:

• Marta Argeriha (Martha Argerich) (1941-) - pianiste
• Roberto Arlts (Roberto Arlt) (1900-1942) - rakstnieks (Los siete locos (1929))
• Daniels Barenboims (Daniel Barenboim) (1942-) - pianists un diriģents
• Manuels Belgrano (Manuel Belgrano) (1770—1820) - ģenerālis, Argentīnas karoga autors
• Manuels Blanko Enkalada (Manuel Blanco Encalada) (1790—1876) - admirālis, Čīles pirmais prezidents
• Horhe Luiss Borhess (Jorge Luis Borges) (1899—1986) - rakstnieks (El jardín de senderos que se bifurcan (1941))
• Eva Perona (1919-1952) - politiķe
• Adolfo Bjojs Kasaress (Adolfo Bioy Casares) (1914-1999) - rakstnieks (La invención de Morel/1940)
• Benito Martins (Benito Martín) (1890-1977) - gleznotājs
• Viktorija Okampo (Victoria Ocampo) (1890?-1979) - intelektuāle, žurnāla Sur radītāja
• Bernardino Rivadāvija (Bernardino Rivadavia) (1780-1845) - pirmais Argentīnas prezidents
• Alfredo di Stefano (Alfredo Di Stéfano) (1926-2014) - futbolists
• Francisks (1936) - īstajā vārdā Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio) - pašreizējais (266) Romas pāvests
• Serhio Agvero (Sergio Agüero del Castillo) (1988-) - futbolists
• Máxima Zorreguieta (1971-) - Nīderlandes karaliene